Ineses stāsts. Sestā daļa.
Bija jau maija beigas un es biju nokavējusi pavasari, bet tas bija tāds sīkums priekš manis šogad.
Kad ar Krišu pēc mēneša, varējām izbraukt no slimnīcas teritorijas, manī ,šķiet, bija aktivizējušās visas maņas tādā fokusā, kurā redzēju cilvēka dzīves vērtību un to kā izniekojam savu dzīvi, pakļaujoties "pasaules kārtībai", kura ir NE-CILVĒCĪGA.
To kā jādzīvo cilvēkam diktē kāda enerģija, kura noteikti nepārstāv vērtības, kuras pārstāv cilvēks. Es redzēju kā ļaudis kā apmātas skudriņas dodas uz darbu kalpot kāda labumam. Es redzēju, ka cilvēks ir aizmirsis sevi, vērtības, unikalitāti, savu individualitāti.
Braucu cauri pilsētai un manī kā milzu gaismas zibsnī atnāca atklāsme, ka līdz šim esmu bijusi spēlē, kurā neorientējos noteikumos un tāpēc vienmēr zaudēju par labu kādam citam.
Tik skaidri ieraudzīju, ka maldamies pa ceļiem ,kuri nemaz nav mūsu un mūsu Dvēsele un Gars neatlaidīgi atbalsta notikumus un pārbaudījumus, lai es caur sāpīgām situācijām, varētu griezt savu kursu sev paredzētajā virzienā.
Es tik skaidri atskārtu, ka šis mans noietais ceļš ir par to, ka ir enerģija, kura ir ieinteresēta mani vest prom no SAVA CEĻA. Kāpēc tā? Kas ir šī enerģija? Kā iemācīties šo spēli nospēlēt par labu sev? Visi šie jautājumi kļuva par sevis un Kriša veselības sakārtošanas dzinuli.
Kad iznācām no slimnīcas, Kriša analīzes bija sliktas. Katru otro nedēļu vajadzēja braukt uz kontrolanalīzēm. Paralēli tam bijām uz 3 tikšanās reizēm pie mana elpošanas pasniedzēja. Sajutu, ka ar viņa palīdzību, enerģija gan manī, gan Krišā izlīdzinās un mums rodas papildus resurss turpināt iesākto-savu ceļu uz Veselumu.
Uzreiz kā atbraucām mājās, manī virmoja viena vienīga sajūta, jābrauc pēc iespējas ātrāk prom no Rigas uz mūsu lauku viensētu. Trīs dienu laikā sakrāmējām mantas un devāmies uz dzīvi laukos. Mans skaistuma saloniņš uz to brīdi darbojās bez manis ar manu mīļo kolēģīšu gādību un es uzticējos procesam. Pēc trīs dienām ar piekrautu busu, devāmies prom no Rīgas uz neatgriešanos.
Manas maņas turpināja saasināties. Sākās grūts un vienlaikus bezgala skaists laiks, kurā es aizvien vairāk sāku pietuvoties pati sev. Turpināju neataidīgi kopā ar Krišu dziedāt pļavā, guldīju viņu pļavas ziedos. Viņš savā mazītinājā ķermenītī tik viedi un apzināti vēroja katru kustību pļavā un es līdz ar viņu baudīju kādu vel līdz šim nekad nesajustu, neredzamu svētlaimi...
Apkārt zummēja bites un es dziedāju...izjusti no sirds, reizēm kādu konkrētu dziesmu...reizēm tikai melodijas, kuras pašas nāca un aicināja tikt izdziedātas. Ļāvos visam, ko sajutu par labu mazā brāļa veselībai. Liku viņu sāls vanniņās, masēju un daudz runājos. Biju neizsakāmi nogurusi ķermeniski un vienlaikus sirdī piepildīti laimīga...neatkarīgi no tā, ka ar vīru bijām ļoti attālinājušies, jo viņš neko nezināja par manu smalko jūtu pasauli un es nesodīju viņu par to....
Es jutu laimi, neatkarīgi no tā, ka Kriša veselība bija neskaidra...Brīdī, kad it kā vajadzētu krist sāpēs un panikā par nākotni...biju laimīga, patiesi iekšēji laimīga...es beidzot JUTU un DZIRDĒJU savu DVĒSELI.
Augustā braucām uz asinsanalīžu konroli Krišam. Rīgai cauri braukt bija jau kļuvis nekomfortabli un es nebeidzu brīnīties kā to varēju izturēt pirms tam. Ātri izdarījām to ,kas jādara, pierakstījāmies uz nākamo kontroles vizīti un devāmies ceļa atpakaļ uz savu pļavu.
Pusceļā zvana Kriša daktere un saka: "Kriša anlīžu rādījumi ir praktiski tādi kā veselam bērnam, ko tad Jūs pie manis pēc 3 nedēlām darīsiet? Tiekamies ne ātrāk kā oktobrī."
Es no pārsteiguma un mulsas sajūsmas, piespiedu savu mīļo, stipro dēlēnu cieši sev klāt un pār vaigiem kā divas lielas upes ritēja laimes un pateicības asaras.
Es JUTU un DZIRDĒJU savas DVĒSELES balsi: "Tev izdevās! Tu uzvarēji savu neticību, bailes, šaubas. Savu nocietināšanos no piedzīvotām sāpēm, savu aizvainojumu un naivumu ticēt visiem. Tu uzvarēji sava ķermeņa nogurumu, sāpes un nespēku līdz ģībonim. Tu neatlaidīgi dienu no dienas cēlies un darīji dēļ Kriša....tagad Tu iemācīsies to darīt PRIEKŠ SEVIS. "
Un es sapratu un līdz kaulam beidzot apzinājos kādu skaudru Patiesību. Es esmu stipra sieviete savā Garā un Dvēselē un tie, kuri tādi nav, gan apzināti, gan neapzināti meklē to stipro un kura rēķina var padarīt vieglāk nesamu savu smagumu.
Biju ceļā, kurā skaidri apzinājos...lai dzīvotu priekš sevis, būs jāsaka nē tiem , kuri neuzņemas atbildību paši par savu dzīvi, izvēlēm un rīcību. Būs jāsaka nē visiem tiem, kuri meklē un grib būt manā tuvumā, lai atvieglotu paši savu smagumu.
"Kad viņi redz Tevi kā stipru sievieti, viņi domā, ka Tev neko un nevienu nevajag, Tu vari panest visu un tiksi pāri visam, kas notiek.
Kad viņi redz Tevi kā stipru sievieti, viņi vienkārši meklē Tevi, lai Tu palīdzētu viņiem nest viņu krustus.
Stiprai sievietei netiek jautāts, vai viņa ir nogurusi, cieš vai krīt, vai mokās ar bailēm un trauksmi. Svarīgi ir tas, ka viņa vienmēr ir blakus: bāka miglā vai akmens jūras vidū."
(autors nezināms)
Spied te un izlasi iepriekšējo daļu.
Ja rezonē un jūti, ka varam būt vērtīgs resurss Tavā ceļā uz radošu un piepildītu dzīvi ar Sevi un attiecībās:
Pievienojies mūsu Telegram kanālam, kurā dalāmies ar visu aktuālo informāciju - https://t.me/+fQTL5vLeYDAxNjg0
Piesakies uz bezmaksas iepazīšanās sarunu ar Inesi un Matīsu - https://viedrade.com/ieplano-tiksanos
Abonē mūsu YouTube kanālu - https://www.youtube.com/@attiecibu_alkimija
Noskaties vērtīgu vebināru par programmām, kas vada mūsu dzīvi - https://viedrade.com/vebinars-dzive-programmas-un-arpus-tam
TIE-KAM-IES!
