Ineses stāsts. Septītā daļa.
Kad uzzināju, ka Kriša analīzes ir labas, notika milzīgs iekšējs atslābums. Jutu kā mans ķermenis atslābst no saspringuma, kurš bija pārcilvēcīgs 4 mēnešu garumā. Un tieši tad, kad notiek atslābums, saasinās viss, kas tika "sprindzināts" krīzes apstākļos. Jo ķermenis dziedināties spēj tikai tad, kad ir panākts atslābums.
Brīžiem bija sajūta, ka vājums ir tik liels, ka to nespēju vairs panest. Šajos brīžos es nevarēju gaidīt vīra palīdzību, jo viņa iekšējā pasaule neko nezināja par smalkās enerģijas mijiedarbības esamību. Viņu pat likās tracināja mana neērtā situācija. Kad centos runāt, tas parasti beidzās ar pilnīgu tupiku sarunā.
Es aizvien vairāk ieraudzīju, ka viņš nav gatavs just dziļi un aizvien vairāk sāku ieraudzīt, ka ir cilvēki, kuri ļoti vēlas just, taču vevar…
To izgaismo un var pamanīt tikai tad, kad ir dziļas krīzes situācijas un mums tāda bija.
Es saku vārdos nepasakāmu PALDIES manam otrajam dēlam Rudolfam. Viņš jau no bērnības ir smalki jūt un mums vienmēr ir bijušas kosmiskas sarunas. Viņš juta mani un bija ļoti daudz līdzās, lai palīdzētu man tikt uz kājām. Bija reizes, kad saucu naktī viņu palīgā, lai patur mani enerģijā. Viņš juta telpu un sēdēja ar mani, cik vajadzēja, kamēr notika mani transformācijas procesi. Vīrs reizēm nemaz nepamodās...reizēm pamodās, taču jutu, ka viņam ir grūti būt un just līdzi tajā, ko viņš nekad nav piedzīvojis.
Es skaidri sajutu, ka mans ceļš ved tālāk un man nav tiesību viņu vilkt sev līdzi. Jutu, ka mans praktiskais posms ar NĒ pateikšanu ir sācies.
Meklēju veidus kā tikt galā ar savu veselību un izlēmu mācīties pirtsskolā. Nē, ne tāpēc, lai kļūtu par pirtnieci, bet gan tādēļ, ka jutu lielas bailes no kontrasta, nebiju mierā ar savu ķermeni. Vienlaikus caur diskomfortu, domājot par pirti, bija sajūta, ka man tieši tur jābūt. Tieši caur pirtsskolu atklāju treneri no Baltkrievijas, ar kuras palīdzību, ļoti ātrā laikā pārstrādāju savus "iesprūdušos" jautājumus un ar viņas metodēm, sāku mācīties gleznot dziedinoši.
Paralēli darbojos pirtī un man pilnīgi negaidīti atvērās sava ZINĀŠANA. Pirtī kā dziedinošu instrumentu atklāju savu balsi, kura spēj sajust un smalki izdziedāt frekvences, kuru iedarbības telpā var notikt brīnumaini skaisti pārmaiņu procesi cilvēkā. Mana balss kļuva arī gleznošanas procesā ļoti svarīgs instruments.
Manī sāka atvērties sen snauduši talanti un es pilnībā nodevos jaunajai pasaulei, kura dzīvoja manī.
Mani bērni ir unikāli ar to, ka viņi bez filtra ir bijuši manas dzīves klātesoši un vienmēr esam varējuši par to atklāti runāt. Viņi man ir teikuši, ka pateicoties tam, ka esmu caurspīdīga, atklāta un dzīva, viņi ir skaidri sapratuši, ka jādzīvo saskaņā ar savām jūtām, patīk tas kādam vai nē. Viņi teica man paldies, ka parādīju kā to darīt un to, ka neskatoties uz sociuma "pareizībām", viņiem esmu labākais piemērs ceļā pašiem uz sevi, jo viņi tagad zin, ka var savādāk.
Tas man deva spēku un varēšanu doties tālāk savā ceļā.
Man bija ideja attīstīt savu gleznošanu tā, lai tā kļūtu par manu pamatlietu un bērni paši pieteicās būt algotas aukles mazajam brālim, lai varu realizēt to, ko vēlos.
Sākās ļoti intensīvi radošš laiks manā dzīvē. Jo vairāk radīju, jo veselāks sāka justies mans ķermenis un beidzot reāli piedzīvoju, kāpēc es visu darot "pareizi', nesasniedzu rezultātu.
Es aizvien skaidrāk piedzīvoju, ka veselība atgriežas ķermenī tad, kad RADU to, ko vēlas mans GARS un DVĒSLE. Tas man lika skaidri sajust tīri praktiski, ka Veselums manī nesākas no ķermeņa, bet gan daudz augstāk. Jutu, cik svarīgi ir to visu gudri savienot veselumā.
Interesanti... jo caurspīdīgāka, godīgāka kļuvu pret sevi, jo vairāk man atvērās vel smalkāka jušana.
Pirtsskolā es kļuvu ļoti izgaismojoši neērta. Pāris reizes pirts process man "tika sarīkots" ļoti nepatīkams un es sapratu, ka nevienam nav izdevīgs "pamodies audzēknis". Es pateicu paldies pirtniekiem par pieredzi un aizgāju.
Aizvien vairāk pamanīju cik ļoti centos sevi apčakarēt ar "garīgo pulciņu" atkarībām un skaidri redzēju kā "garīgie līderi" to izmanto savā labā.
Pateicu NĒ ļoti daudziem. Un man daudzi pateica nē, jo tāda redzoša, jūtoša un caurpīdīga biju kā dadzis pakaļā. Man tā arī teica: "Tavā klātbūtnē nav iespējams sev sadirst."
Tas daudzus besīja. Daudzi lūdza palīdzību, bet kad bija jāloba sevi pa česno un jāpaliek pavisam godīgiem pret sevi, noliedza mani un vainoja mani paši savā smagumā.
Es piedzīvoju tuvu draugu nodevību un to, ka neskatoties uz to, ka daudz biju palīdzējusi un man viņi bija teikuši neskaitāmus pateicības vārdus. Tie paši cilvēki, aiz bailēm būt paši savā kailumā, bija gatavi mani "piesist krustā".
Sāku izdarīt ļoti skaidras izvēles būt kopā ar tiem, kuri vēlas būt godīgi, atklāti un gatavi iet savu ceļu bez komromisiem - taisni saskaņā ar sevi.
Manu gleznu pieprasījums tikai auga un gleznošana tiešām kļuva par manu pamatnodarbošanos.
Spied te un izlasi iepriekšējo daļu.
Ja rezonē un jūti, ka varam būt vērtīgs resurss Tavā ceļā uz radošu un piepildītu dzīvi ar Sevi un attiecībās:
Pievienojies mūsu Telegram kanālam, kurā dalāmies ar visu aktuālo informāciju - https://t.me/+fQTL5vLeYDAxNjg0
Piesakies uz bezmaksas iepazīšanās sarunu ar Inesi un Matīsu - https://viedrade.com/ieplano-tiksanos
Abonē mūsu YouTube kanālu - https://www.youtube.com/@attiecibu_alkimija
Noskaties vērtīgu vebināru par programmām, kas vada mūsu dzīvi - https://viedrade.com/vebinars-dzive-programmas-un-arpus-tam
TIE-KAM-IES!
