Ineses stāsts. Otrā daļa.
Kad šķīru savu pirmo laulību, bija ļoti liela vilšanās. Jutos pilnīgi izgāzusies un dusmojos uz sevi, ka citi mani varēja ietekmēt tā, lai izdarītu ne savas izvēles. Nu jau manas acis bija "redzošākas". Otrā laulība ilga gandrīz 9 gadus. Mums piedzima 2 kopīgi dēli.
Pirmos 5 gadus biju izcila. Par cik mūsu kopābūšana bija ar patiesām jūtām (vismaz no manas puses noteikti), tad es centos būt pati labākā. Biju labākā darbā, biju labākā ar bērniem. Māja bija vienmēr kārtīga, vīrs paēdis. Biju viņam laba draudzene, mīļākā un viss vienā, lai tikai mani mīlētu. Sākumā šķita, ka tas man nāk dabiski, jo manī ir ļoti daudz enerģijas, taču pēc 5 gadiem biju sevi izsmēlusi.
Vai mans vīrs man deva to,ko vēlējos? Jā un nē. Viņam pietika ar to, ko devu un viņam tā bija ērti. Es pati biju pieradinājusi, ka ar visu tieku galā pati. Par cik esmu ļoti jūtošš empāts, tad man vel bija ilūzija, ka citi jūt līdzīgi, taču es kļūdījos. Šī ilūzijas sabrukšana bija vissāpīgākā. Es bieži noklusēju savas patiesās sajūtas miera labad, taču tajā pašā laikā cerēju, ka mani sajutīs, pajautās kā es jūtos...samīļos, atbalstīs, iestāsies par mani, kad tas ir vajadzīgs...
Bija daudz notikumi, kuros es paliku viena ar savām gaidām. Mani neredzēja un nejuta. Man pietrūka dziļuma. Tas, ko es gribēju, bija JUST vienam otru un iepazīt visdziļākos sirds nostūrus. Tās bija ilgas pēc kautkā, ko pazīst katra mana šūna, taču man aizvien vairāk šķita, ka uz Zemes tas nav iespējams.
Kad man palika 33, fiziskais ķermenis atteicās tālāk turpināt šo manu "laimīgās ģimenes" ilūziju. No sākuma pat likās, ka es visu sarežģīju.... vīrs labs, kāpēc man tas viss, kas man vainas? Es turpināju iet prom no savām ilgām, no tā, kas man patiesi ir svarīgi. Savas sirds.
Tieši tajā laikā bija sākusies krīze un bija daudz jāstrādā, lai iztiktu. Tolaik darbojos kā friziere. Es pelnīju lielāko daļu mūsu iztikas. Varonīgi strādāju, lai ģimenei būtu labi. Turējos kā nu mācēju, taču ķermenis nespēj melot. Sākās otro reizi ļoti smaga anēmija plus vel veģetatīvā distonija. Paradoksāli, tieši tad dzīvojām vīra ģimenes laukos, kuros ikdienā kopā bijām padsmit cilvēki un tieši tad es jutu visdziļāko vientulību, jo skaudri atskārtu, ka nav neviena, kuru es patiesi interesētu. Arī vīru nē, jo tāda kļuvu pavisam neērta....
Es skaudri sastapos ar savām ilūzijām par to, ko pati biju iedomājusies par cilvēkiem, ar kuriem biju kopā. No saspiestām, aizturētām jūtām, no dziļas iekšējas vientulības par to, ka nav neviena dzīva cilvēka, kurš varētu sajust to, ko jūt mana sirds, man klāt tam visam sāka pasliktināties dzirde un nepielūdzami sāka džinkstēt ausis...Izgāju visus iespējamos ārstus...bija aizdomas par nervu bojājumiem un tika izrakstītas zāļu kaudzes...es pateicu paldies un aizgāju...Sapratu, ka jāmeklē cits ceļš uz veselumu.
Gulēju bezspēcīgi viena pati gultā...bērni kkur čaloja...asaras bira pār vaigiem un es pilnīgi skaidri apzinājos, ka mana dzīvība, mana dzīve ir svarīga tikai man pašai. Jutu... biju uz robežas dzīvot vai mirt... ja dzīvot, tad iet prom no visa, kas man tajā brīdī "pieder"... Es izvēlējos Sevi. Ar vīru kļuvām tāli...es vairs netuvojos viņam fiziski. Tajā laikā Visumu lūdzu pēc palīdzības, lai satieku kādu ,kurš var man palīdzēt izķepuroties.
Iepazinos ar jūtošu vīrieti, kurš man ļoti daudz palīdzēja, lai es tiktu galā ar savu ķermeni. Es beidzot tiku uzklausīta, varēju runāt par kosmosu, dvēseli, garu...par to kā jūtu un redzu pasauli. Bieži tikāmies un tas viss man bija kā svaigs gaiss, tā bija mana dziedināšanās, taču notika tas, ko es vismazāk gaidīju...es paliku stāvoklī...
Jutos piekrāpusi un nodevusi visu, kas man bija dārgs. Baidoties no citu nosodīšanas un dusmām, es neko nepaskaidrojot, ar trīs bērniem un ceturto zem sirds, pārcēlos uz dzīvi Rīgā. Jutu, ka ar šo vīrieti nebūšu ilgi kopā. Taču viņš man ļoti palīdzēja, lai es spētu iznēsāt mazo un noturētu savu ķermeni pie kautkādas veselības. Manī notika vājprātīgi pretrunīgi procesi, es nebiju gatava notiekošajam, taču tajā pašā laikā jutu, ka tas viss mani ved uz priekšu...uzticējos savām sajūtām un maucu visam cauri.
Tie bija mani grūtākie 3 gadi dzīvē, kuros notika neiedomājamas transformācijas...Izlasīju kaudzi ar grāmatām, studēju par enerģijām, to saistību ar ķermeni, meditēju, mācījos izprast katru savu traumu, katru problēmu īdz pat am, ka biju apmeklējusi teju visus garīgos pulciņus un pat pabeidzu dziedniecības akadēmiju. Sāku daudz vairāk just, redzēt.
Atsāku gleznot. To nebiju darījusi vismaz 15 gadus. Caur gleznošanu atvērās daudz plašāk mana jusāna un es atklāju, ka spēju lasīt dzīvos simbolus, kurus man izdevās spēcīgi uzlikt uz audekla. Joprojām darbojos kā friziere, bet mans darbs jau bija kļuvis daudz dziļāks. Cilvēki teica, ka man izdodas sakārtot galvu gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Sāku nolobīt no sevis nost visu, kas man neder.
Pazuda saikne ar ļoti daudziem cilvēkiem, tajā sakitā ar ļoti tuviem...sapratu priekš sevis ļoti vērtīgu, taču sāpīgu atklāsmi. Kamēr es biju šiem cilvēkiem ērta un viņi vaŗeja paņemt to, ko devu, bija labi...taču tad, kad es sāku vēlēties abpusēji dodošas attiecības, tās vienkārši beidzās. Sabruka teju visas manas ilūzijas par to, ko pati biju sabūvējusi ap šiem cilvēkiem. Bet tam visam bija arī labā puse, es skaidri apzinājos, ka esmu bijusi glābēja, kura palīdzot, izglābjot, var justies mīlēta. Vai tā bija mana programma? Nē, es sāku saprast kā darbojas ģenētika, iedzimtība un dzimtas karma. Sāka atvērties aizvien vairāk apzināšanās par to kā tiekam te čakarēti.Sāku ar interesi rakt šajā virzienā.
Spied te un izlasi iepriekšējo daļu.
Ja rezonē un jūti, ka varam būt vērtīgs resurss Tavā ceļā uz radošu un piepildītu dzīvi ar Sevi un attiecībās:
Pievienojies mūsu Telegram kanālam, kurā dalāmies ar visu aktuālo informāciju - https://t.me/+fQTL5vLeYDAxNjg0
Piesakies uz bezmaksas iepazīšanās sarunu ar Inesi un Matīsu - https://viedrade.com/ieplano-tiksanos
Abonē mūsu YouTube kanālu - https://www.youtube.com/@attiecibu_alkimija
Noskaties vērtīgu vebināru par programmām, kas vada mūsu dzīvi - https://viedrade.com/vebinars-dzive-programmas-un-arpus-tam
TIE-KAM-IES!
