LAIKS PĀRTRAUKT APLI

Kolektīvās traumas, zemapziņas programmas un ceļš uz brīvību.

TAUTA AR RĒTĀM

6 mēnešu vecumā es guvu traumu - apdegumu. Visu savu dzīvi esmu dzīvojis ar šīm rētām uz kakla un pleciem. Redzamām. Aptaustāmām. Jūtamām.

Ejot sevis izziņas ceļu, iedomājos - kas notiek ar mūsu psihoemocionālām traumām? Vai tās arī atstāj rētas? Ja jā, kā tās izpaužas un mūs ietekmē?

Daudzi no mums Latvijā nes sevī smagumu. Klusu, neredzamu, bieži vārdā nenosaucamu. Un tas ietekmē to, kā dzīvojam paši, kā veidojam attiecības ar citiem un pasauli un audzinām bērnus.

To sauc par kolektīvo traumu.

Latvija, kā valsts ir nosacīti jauna, bet šī zeme un tās cilvēki ir pārcietuši gadsimtus ilgu pakļautību — vācieši, krievi, zviedri. Tad revolūcijas, kari, deportācijas un 50 gadi padomju okupācijas. Šāda vēsture nepaliek tikai grāmatās. Es domāju, ka katram cilvēkam, katrai ģimenei būs kāds savs stāsts par šo tēmu. Šī trauma iesūcas mūsu katrā šūnā, ķermenī, ģimenēs un sabiedrībā. Tā tiek neapzināti nodota no vienas paaudzes nākamajai. Dzīvē tas ir tā, ka “cenšamies darīt labāko”, taču noteiktās situācijās ejam tikai uz apli vien un ar katru apli jūtamies nogurušāki un bezspēcīgāki.

SIMPTOMI, KURUS PIEDZĪVOJAM ŠODIEN

Nav jābūt psihologam, lai tos redzētu.

Tie ir visur:

• Viens no augstākajem alkohola patēriņa rādītājiem Eiropā.

• Plaša atkarību izplatība — ne tikai vielas, bet arī bēgšana darbā, sportā, garīgumā, psiholoģijā un visur citur

• Sasalums attiecībās. Šķiršanās ir norma, tuvība – biedējoša.

• Vīrieši izvairās no atbildības. Sievietes nes pārlieku smagu atbildības nastu.

• Automātiska pakļaušanās autoritātei – arī tad, ja tā mums nenāk par labu.

• Bailes riskēt, radīt no sevis, veidot savus uzņēmumus, būt redzamiem. Drošāk ir būt darbiniekam.

• Un, kad kāds uzdrīkstas kaut ko darīt un attīstīties? Daudzi skauž un klusībā cer, ka viņš izgāzīsies. Un priecājas, kad tas notiek.

Vai pamani kādas no šīm pazīmēm sevī? Es noteikti redzu tās sevī.

Un ne Tu, ne es, mēs neesam vainīgi. Tās nav ne Tava, ne mana kļūda. Mēs vienkārši turpinājām programmu, kas radusies kā sekas ievainojumam un sāpēm vairāku paaudžu laikā.

Taču tagad, kad to zini, tā ir Tava atbildība, ko ar to darīt tālāk.

GARĪGĀ BĒGŠANA

Esmu daudz ceļojis pa pasauli un nekur citur neesmu sastapis tik augstu dažādu garīgo prakšu koncentrāciju kā Latvijā. Šķiet, ka katrs otrais ir jogs, meditātors, elpotājs, šamanis, gaišredzis, dvēseļu pavadonis un vēl kas tik ne. Zinu, saprotu un pieņemu, jo arī pats tam gāju cauri.

Daudzi meklē glābiņu garīgumā.

Bet bieži tas kļūst par veidu, kā izvairīties, uzlikt plāksteri, lai nejustu realitāti — nevis patiesi kaut ko mainīt.

Meditējam, elpojam, skaitām afirmācijas, taisām sapņu vizualizācijas, lūdzamies, ejam rituālos… bet bieži – tikai noslāpējot, nospiežot un apejot sāpes, iekšējos blokus un dziļi iesakņojušās zemapziņas programmas.

Mēģinām "pacelties pāri" tam, ko vēl neesam izdziedējuši. Tas nestrādā. Tas tikai turpina mūs vest tālāk pašiem no sevis un attālina mūs no tā īstā darba, kas mums ar sevi jāveic.

MŪSU PERSONĪGAIS PAGRIEZIENA PUNKTS

Šis viss ir mans un Ineses dzīves stāsts.

Mums pa abiem kopā ir sešas iepriekšējas laulības un vienpadsmit bērni. Esam divi cilvēki, kas meklēja, cīnījās un atkārtoja tās pašas kļūdas, ko reiz solījām vairs nepieļaut.

Līdz brīdim, kad katrs atsevišķi, ilgi pirms vēl bijām satikušies, pieņēmām vienu un to pašu lēmumu: ar mums šis apburtais loks beidzas.

Mēs izdarījām izvēli šo “atkost” un devāmies dziļumā. Sastapāmies ar sāpēm. Atkodējām savas programmas. Stājāmies pretī tam, ko neapzināti bijām mantojuši un nodevuši tālāk.

Un visjaudīgākais darbs sākas tad, kad satikāmies. Daudz bijām jau izdrījuši un bijām gatavi iet reālā praksē - dziļās, atklātās un caurspīdīgās attiecībās. Tādās, kādas nekad iepriekš nebijām bijuši. Tādās, kurās viens otrā izgaismojām dziļākās programmas un bailes, lai tās transformētu praksē. Caur attiecībām un reālu rīcibu, kas maina stāvokli un sajūtu. Tikai tad ir rezultāts. Viss pārējais ir ilūzija.

No tā dzima kas īsts. No tā piedzima arī mūsu kopīgais ceļš.

MŪSU CEĻŠ

Mūsu pieredze un darbs ar citiem cilvēkiem ir atvedis mūs pie vienkāršas atziņas:

Ja mēs gribam veidot veselīgas attiecības ar sevi un citiem, audzināt veselus bērnus, dzīvot jēgpilnu dzīvi, radīt no sevis un veidot plaukstošus biznesus, mums jākļūst apzinātiem par savām dziļajām programmām tās praktiski jāpārtransformē sevī.

Tas nav par to, lai vainotu pagātni. Tas ir par to, lai tā nenosaka mūsu nākotni.

VAI ARĪ ESI GATAVS IZBEIGT IET UZ APLI?

Mēs esam radījuši pamata vebināru, kurā dalāmies par to, kas ir šīs programmas un kur tām aug kājas, kādas ir pamata programmas, pēc kurām lielākā daļa cilvēku dzīvo – to pat neapzinoties.

Mēs, balstoties savā dzīvajā pieredzē un praksē, skaidrojam, kā tās rodas, kā tās izpaužas ikdienā, un – pats galvenais – kā sākt tās mainīt.

Šis nav teorētisks saturs. Šis ir dzīvs, praksē pārbaudīts darbs, kas ir mainījis un turpina mainīt mūsu dzīvi – un tagad palīdz mainīt savas dzīves citiem.

• Ja Tev šķiet, ka kaut kas neredzams Tevi bremzē…

• Ja attiecībās atkārtojas tie paši scenāriji…

• Ja biznesā šķiet, ka visu laiku ir jācīnās…

• Ja arī vēlies, lai ar Tevi tas beidzas un Tavi bērni un mazbērni jau var dzīvot citādi…

tad šis vebinārs ir domāts Tev kā bāze,lai sāktu iet uz priekšu pa jaunam.

Laiks beigt cīnīties par izdzīvošanu. Laiks sākt dzīvot un radīt.

TIE-KAM-IES!